Publicēta: 10:13 29. novembris, 2018

Budžeta ieņēmumi desmit mēnešos bija 9,07 miljardi eiro, bet izdevumi - 8,56 miljardi eiro

Rīga, 29.nov., LETA. Konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 9,07 miljardi eiro, bet izdevumi - 8,56 miljardi eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka 2018.gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājās par 1,1 miljardu eiro jeb 13,9%, savukārt izdevumi auga par 855,6 miljoniem eiro jeb 11,1%.

Tādējādi konsolidētajā kopbudžetā šogad desmit mēnešos veidojies pārpalikums 514,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 252,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. FM skaidroja, ka pārpalikums pamatā ir valsts konsolidētā budžeta līmenī - 502,4 miljonu eiro apmērā, jo saņemtas būtiski lielākas nekā pērn atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013.gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām 197,4 miljonu eiro apmērā.

Kopējie nodokļu ieņēmumi kopbudžetā desmit mēnešos palielinājušies par 8,3%, ko ietekmējusi sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu, kas ļāva 70,1 miljonu eiro novirzīt veselības nozares finansējumam. Labvēlīgā situācija ekonomikā nodrošināja nodarbinātības līmeņa kāpumu - trešā ceturkšņa dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem pārsniedzis 70%, savukārt vidējā atalgojuma apmērs pieaudzis par vairāk nekā 8%, tādējādi sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā palielinājās par 299,6 miljoniem eiro jeb 16,2%.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi palielinājās mazākā apmērā - par 24,9 miljoniem eiro jeb 1,8%, ko ietekmē ienākumu nevienlīdzības mazināšanai ieviestais pakāpenisks diferencētā neapliekamā minimuma, atvieglojuma par apgādībā esošu personu un pensionāru neapliekamā minimuma ikgadējs pieaugums.

"Minēto atvieglojumu palielinājums rada negatīvu fiskālo efektu attiecībā uz IIN ieņēmumiem, lai arī to lielā mērā kompensē ekonomiskā izaugsme un nodokļu administrēšanas pilnveidošanas pasākumi. Pašvaldībām, kam IIN veido lielāko daļu no ieņēmumiem, desmit mēnešos kopējie ieņēmumi palielinājušies par 7,2%, kas ir būtiski vairāk nekā IIN ieņēmumu palielinājums," skaidroja ministrijā.

Gada pēdējā ceturksnī, ja pašvaldībām tiks konstatēta IIN ieņēmumu neizpilde, tā tiks kompensēta no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās IIN daļas tādā apmērā, lai faktiskie pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju būtu 19,6% apmērā no faktiskajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, nepārsniedzot likumā "Par valsts budžetu 2018.gadam" noteikto IIN ieņēmumu prognozi. IIN izpilde desmit mēnešos ļauj prognozēt, ka IIN ieņēmumi ceturtajā ceturksnī tiks izpildīti, piebilda ministrijā.

Aktivitāte ekonomikā un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās, kas sekmēja patēriņa kāpumu, cenu līmeņa pieaugumu, nodrošināja būtiski augstākus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa ieņēmumus. PVN ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija par 200,5 miljoniem eiro jeb 11,1% lielāki nekā gadu iepriekš, ko būtiski noteica nodokļu reformas ietvaros ieviesto administrēšanas uzlabošanas, ēnu ekonomikas ierobežošanas un bāzes paplašināšanas pasākumu kopums. Akcīzes nodokļa ieņēmumi tikmēr pieauga par 106 miljoniem eiro jeb 14,1%, ko ietekmēja arī akcīzes preču likmju celšana šogad. Vienlaikus bija samazinājums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Tie šogad desmit mēnešos bija par 67,8 miljoniem eiro jeb 18,9% mazāki nekā pirms gada, kas jau tika prognozēts un skaidrojams ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu, kuras ietvaros viens no ieņēmumus būtiski ietekmējošajiem pasākumiem bija avansa maksājumu atcelšana no šā gada 1.jūlija.

FM vērtējumā nodokļu ieņēmumi kopbudžetā iekasēti plānotajā apmērā, tomēr pa nodokļu veidiem vērojamas atšķirības. Analizējot lielāko nodokļu ieņēmumus salīdzinājumā ar plānoto, ministrijā izcēla virsplāna ieņēmumu veidošanos akcīzes nodoklim - 9,9 miljonu eiro apmērā jeb 1,2%, lai gan akcizēto preču veidu dalījumā veidojas atšķirīga situācija. Iekšzemes patēriņa palielināšanās sekmējusi akcīzes nodokļa ieņēmumu par alkoholiskajiem dzērieniem un alu plāna pārpildi par 16,9 miljoniem eiro, ko sekmējusi arī aktīvā tirdzniecība Igaunijas pierobežā.

Savukārt mazāki, nekā plānots, bijuši akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem, uzrādot samazinājumu par 4,6 miljoniem eiro, un tabakas izstrādājumiem, uzrādot samazinājumu par 3,9 miljoniem eiro. Naftas produktiem akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna neizpildi ietekmējuši piešķirtie termiņa pagarinājumi, bet tabakas izstrādājumu plāna neizpilde saistīta ar kopējo cigarešu patēriņa kritumu smēķētāju skaita samazinājuma un smēķētāju paradumu maiņas rezultātā, pieaugot jaunu produktu pieprasījumam tirgū, kas tiek aplikti ar zemāku akcīzes nodokli. Lielākie virsplāna ieņēmumi veidojušies no UIN ieņēmumiem, kas, ņemot vērā iemaksu straujāku kāpumu pēc UIN deklarāciju datiem par 2017.gada rezultātiem, bija par 61 miljonu eiro jeb 26,4% lielāki nekā plānots.

Būtiska plāna pārpilde vērojama muitas nodokļa ieņēmumos, kas šogad desmit mēnešos bija par 7,2 miljoniem eiro jeb 19,8% virs plāna. FM skaidroja, ka lielākus ieņēmumus nodrošināja pieaugošie importa apmēri no trešajām valstīm dzelzim un tēraudam, kas tiešā veidā saistāms ar šī brīža ekonomikas izaugsmes tempiem un straujo būvniecības nozares palielināšanos.

Mazākā apmērā, nekā plānots, saņemti IIN, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. Šiem nodokļiem plāns netika izpildīts attiecīgi par 31,7 miljoniem eiro jeb 2,2%, 28,4 miljoniem eiro jeb 1,4% un 10,7 miljoniem eiro jeb 5,3%. IIN plāna neizpilde saistīta ar mazākiem, nekā plānots, ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, savukārt PVN plāna neizpildi ietekmē ar standarta likmi apliekamo darījumu apmēra samazinājums, izceļot PVN ieņēmumu samazinājumu oktobrī enerģētikas un kokapstrādes nozarēs. Vienlaikus FM piebilda, ka PVN ieņēmumu pieauguma temps šogad ir bijis būtiski augstāks nekā pēckrīzes gados. NĪN mazākus ieņēmumus, nekā plānots, noteica kadastrālo vērtību samazināšanās zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums - kultūras piemineklis, kā arī pašvaldību noteiktās NĪN atlaides.

Nenodokļu ieņēmumiem šogad desmit mēnešos valsts pamatbudžetā vērojama kopumā laba plāna izpilde, vienlaikus atsevišķu nodevu plāns nav izpildīts, atzīmēja ministrijā. Nenodokļu ieņēmumu plāns šogad izpildīts par 128%, virsplāna ieņēmumiem veidojot 110 miljonus eiro. Plāna pārpildi nodrošināja galvenokārt lielāks AS "Latvenergo" iemaksāto dividenžu apmērs 62,2 miljonu eiro apmērā par iepriekšējo gadu peļņu, kā arī saņemtie papildemisijas prēmijas maksājumi 44,2 miljonu eiro apmērā par valsts parāda pārfinansēšanas darījumiem.

Tāpat lielāki, nekā plānots, bija ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, kas bija par 18 miljoniem eiro jeb 119,7% virs plānotā. Savukārt mazāki, nekā plānots, ieņēmumi saņemti par tādām nodevām kā valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem - par 6,4 miljoniem eiro jeb 9%, valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu - 5,7 miljoni eiro jeb 31,2%, finanšu stabilitātes nodevas - 5,6 miljoni eiro jeb 35,6%, un autoceļu lietošanas nodevas - 4,9 miljoni eiro jeb 17,6%.

Izdevumu pieaugums līdzvērtīgā apmērā bijis gan valsts konsolidētajā budžetā - par 11,8%, gan arī pašvaldību budžetā - par 11,3%, turklāt kopš jūnija vērojama izdevumu pieauguma tempa palielināšanās kopbudžetā, pauda ministrijā. Konsolidētā kopbudžetā lielākais palielinājums bijis subsīdiju un dotāciju izdevumos, kas bija par 283 miljoniem eiro jeb 20% lielāki nekā pirms gada. To ietekmēja pieaugošās investīcijas publiskā sektora iestādēs un komersantos ES fondu projektu realizācijai, kā arī finansējuma palielinājums veselības nozarē, tostarp par 47,1 miljonu eiro jeb 33% augot izdevumiem neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs, pamatā atalgojumam, kā arī par 22,2 miljoniem eiro jeb 18,9% izdevumiem palielinoties kompensējamo medikamentu iegādei. ES fondu investīcijas, īpaši pašvaldību līmenī, noteica kapitālo izdevumu palielinājumu, kas bija par 148,9 miljoniem eiro jeb 22,7% lielāki nekā iepriekšējā gada desmit mēnešu periodā.

Kopbudžetā nozīmīgs palielinājums bija preču un pakalpojumu izdevumos - par 131,3 miljoniem eiro jeb 13,1%, sevišķi strauji tiem augot Nacionālajos bruņotajos spēkos. Aizsardzības, veselības un tieslietu resoros, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā un pašvaldību līmenī palielinoties atalgojumam, izdevumi atlīdzībai kopbudžetā bija par 129,6 miljoniem eiro jeb 7,2% lielāki nekā pērn desmit mēnešos.

Sociālo pabalstu izdevumu palielināšanos kopbudžetā par 156,8 miljoniem eiro jeb 6,6% noteica vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, kā arī pensiju indeksācija, klāstīja ministrijā. Pensiju izdevumi palielinājās par 95,2 miljoniem eiro jeb 5,9%, savukārt pārējo pabalstu izdevumi bija par 61,6 miljoniem eiro jeb 8,4% lielāki nekā pērn desmit mēnešos.

FM norādīja arī uz ģimenes valsts pabalsta izdevumu palielināšanos par 25 miljoniem eiro, kā arī slimības pabalstu izdevumu pieaugumu par 12,9 miljoniem eiro. Ģimenes valsts pabalsta izdevumu palielināšanos ietekmēja no šā gada 1.marta ieviestā piemaksa par divu un vairāku bērnu audzināšanu, tāpat izdevumu kāpumu ietekmēja saņēmēju loka paplašināšana, līdz 20 gadiem palielinot bērna vecumu pabalsta saņemšanai, ja tas turpina mācības. Saņēmēju loka paplašināšana nodrošināja pabalsta saņēmēju skaita palielināšanu šogad par vairāk nekā 20 000 personām.

  • LETA